Ziemassvētku drudzis

Ziemassvētku laiks atkal ir pienācis. Man jau personīgi šķiet ka šogad ziemassvētki atskrējuši vēja spārniem, tas laikam tādēļ, ka vēl joprojām praktiski nekur nav sniega. Nezinu kā Jums, bet man liekas ka pāris mēnešiem, nu vismaz vienam mēnesim būtu jābūt baltam un sniegotam, lai varētu noķert to ziemassvētku sajūtu. Nez kādēļ - neviens arī šogad īpaši nesteidzās ar ziemassvētku eglīšu uzstādīšanu. Dīvaini, ja ņem vērā cik daudz viņas bija visur sabāztas pagājušogad ap šo laiku!

Īsti nezinu kā, bet klīstot pa interneta nostūriem uzskrēju virsū Šai  lapai - tajā ir aprakstīts veiktais pētījums, kurā noskaidrots cik daudz naudiņas briti plāno tērēt tā gada ziemassvētkiem. Kopējā summa mani pilnīgi apstulbināja - tiek paredzēts ka ziemassvētku dāvanām tiks iztērēti 16, 7 MILJARDI mārciņu. Salīdzināšanai var palasīties šo db.lv rakstiņu, taču ja negribās lasīt tad iekopēšu no tā raksta svarīgo šeit, respektīvi: "Nākamā  gada valsts budžets  paredz valsts konsolidētā budžeta  ieņēmumus 4,516 miljardu latu"! Neesmu ne tuvu ekonomists, varbūt kaut ko palaižu garām, bet, pie velna, briti ziemassvētkos plāno iztērēt gandrīz četrus Latvijas gada budžetus!! Varu derēt ka kaut kur Latvijā, kādā ministrijā, sēž kāds grāmatvedis, kurš šādus skaitļus redzot ir palicis zaļš no skaudības! Ieraugot šādus skaitļus - automātiski iedomājos - cik tad naudiņas tiek iztērēts ASV? mazliet pameklējot atradu šo diezgan paveco rakstu ar datiem par 2007 gadu, taču tajā minētā summa arī ir pietiekoši astronomiska, proti, 66 miljardi ASV dolāru! Rupji rēķinot - aptuveni 32 -33 miljardi Latvijas latu! Saliekot britu un amerikāņu naudas summiņas kopā, sanāktu 10 gadu Latvijas budžetu, iztērēti vienos ziemassvētkos.

Saprotams, ka tik milzīgu naudas summu tērēšanu var izskaidrot ar lielo iedzīvotāju skaitu, taču meklēšanas laikā atradu vairākus apgalvojumus, ka uz katru cilvēku ASV ziemassvētku dāvanām tiek iztērēts 600 - 1000 dolāru! Tātad runa nav tikai par cilvēku skaitu, bet arī pārmērīgajām iztērētajām naudas summām. Interesanti ir paskatīties uz šo naudas tērēšanu no cita viedokļa - kas tad liek šiem cilvēkiem tik daudz tērēt?

Laikam lielu daļu vainas šeit pirmkārt jāuzņemas cilvēku materiālistiskajai domāšanai. Ikviens jau vēlas saņemt ko vērtīgu, turklāt neaizmirsīsim par medijiem, par kinofilmām, par visiem citiem materiāliem, kas popularizē un uzspiež šo ziemassvētku iepirkšanos, apdāvināšanos un naudas tērēšanu. Ziemassvētku vecīši veikalos, reklāmas kuras liek sagatavot dāvanas ziemassvētkiem, pat kinofilmas par ziemassvētkiem, itsevišķi amerikāņu, ir viena liela reklāma milzīgajam ziemassvētku drudzim. Ja paskatās uz ziemassvētkim no malas - tas ir gada ienesīgākais mārketinga, sociālo kampaņu un prātu manipulācijas triks. Jāsaka ka kristietība tiešām ir pamatā pasaules ienesīgākajiem biznesiem! Papriekšu bestsellers Bībele, un pēc tam Ziemassvētki - ir no kā mācīties! Kā jau teica pats "saientoloģijas"(zinātniskā fantastika, ko dīvaini un slaveni ļautiņi atzīst par reliģiju( ja interesē vairāk kas tas par zvēru tad šeit ir lielisks gifs kurš pāris minūtēs pastāstīs kas ir saientoloģija)) tēvs , Ronalds Habards :"Ja kādreiz vēlies nopelnīt miljonus - radi reliģiju" - to arī šis cilvēks izdarīja. Labāk gan vairāk nepīšu vispār šeit iekšā reliģiju, bet vienu lietu gan vēl šajā virzienā vēlos izcelt - Amerikā sastopamais sauklis "Christmas Joy" jau sen ir zaudējis savu morālo vērtību un ieguvis tīri materiālu nokrāsu. Proti, Ziemassvētku prieks nav vairs pacilāts stāvoklis pirms dāvanu saņemšanas, bet gan stāvoklis kas iestājas pēc naudiņas iztērēšanas un dāvanu saņemšanas!

Atgriežoties pie ieprikšminētā, ka ziemassvētki šobrīd ir sociāla kampaņa ar mērķi veidot ekonomisko izaugsmi, jāsecina ka šīs kampaņas lielākais spēks slēpjas pašu cilvēku lieliskajā spējā aizraut līdzi citus cilvēkus! Lasīju reiz par kādu pētījumu, liekas ka raksts bija publicēts Ilustrētajā zinātnē pirms pāris gadiem, pietiekot 5% no pūļa daboties ar noteiktu mērķi, lai pārējie pievienotos viņu mērķim. Ja ņem vērā šo - nav brīnums ka ziemassvētku drudzis, ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā ir tik spēcīgs! Kā Jums šķiet - kas šobrīd ir ziemassvētki - sociāli ekonomiska kampaņa, vai tomēr kas vairāk? 

Neliels ieskats Swedbank jezgā, no manas puses.

Kādu neilgu laiciņu atpakaļ, vai visi Latvijas ļautiņi sastājās rindās pie Swedbankas bankomātiem lai godīgi izņemtu laukā sevis sapelnīto naudiņu. Tādu cilvēku bija daudz un viņi visi to darīja tāpēc, ka bija paklīdusi ziņa par šīs bankas iespējamo sabrukšanu/bankrotēšanu/pilnīgu iznīcību/[ievietojiet Jūs visbiedējošāko variantu šeit]. Nenoliegšu - arī es drošības pēc iestājos rindā - muļķīgi jau sanāk: domāt ka tās ir tikai baumas un tomēr pievienoties psihozei. Taču vēl muļķīgāk, manuprāt, būtu redzēt kā nogāžas šāds finanšu milzis un kost pirkstos apzinoties, ka varēji taču pats par sevi parūpēties.
Tad nu - pie bankomāta, smiedamies, ņemot laukā naudu, nolēmu - būs jāpaskatās cik drīz tad šī visa jezga pazudīs no avīžu pirmajām lapām, raidījumiem un cilvēku prātiem.

Redz, nebija jāgaida nemaz tik ilgi! Šodien patiešām nevienu vairs neinteresē tas - kas tad īsti ap to swedbank notiek. Jā - ir vēl pāris rakstiņi financenet.lv, kā piemēram šis http://www.financenet.lv/viedokli/404104-mancinskis_liela_dala_iznemtas_naudas_atgriezusies_swedbank  , redzat - naudiņa atgriezusies Swedbank un viss kārtībā. Taču ne jau tas ir tas interesantākais visā šajā epopejā ap mūsu naudas sargātājiem! Interesantākais ir tas - kā uz šo visu reaģēja sabiedrība kopumā. Un te nu man jāsaka - šeit gan viss nav kārtībā. Taču diemžēl arī tas nevienu neuztrauc - tad nu nekas man cits neatliek, kā vien pašam izteikt savu, neprofesionāļa, vienkārša studenta viedokli.

Par ko tad es īsti runāju? Par tām divām frontēm sabiedrība, kas izveidojās tajās dienās, kad bankomātiem nācās rādīt starp rindiņām rakstīto skumjo paziņojumu: "Naudiņas šodien vairāk nebūs! :(". Bankai - to dienu notikumi, bija sīkums. Tiem kuri izplatīja šīs baumas - sods, visticamāk, būs mērens -  ja vispār būs, protams. Taču veids kā sabiedrība sašķēlās un norēja savus līdzcilvēkus, kuri pamatotu, vai nepamatotu iemeslu dēļ nolēma izņemt savus noguldījumus no bankām, bija visnotaļ zemisks.

Šis tad nu ir tas īsti patiesais iemesls, kādēļ, man tik ļoti nepatīk sabiedrība kā tāda - lielākā tās daļa nedomā par saviem līdzcilvēkiem. Šī tad nu ir tā tēma, ko vēlos apspriest! Kādēļ - brīdī, kad kāda daļa sabiedrības jūtas apdraudēta (un šajā gadījumā tā bija ļoti ievērojama daļa), kādēļ šo brīdi izmanto noteikti indivīdi, lai demonstrētu savu "gudrību", savu viszināšanu? Saprotams - cilvēkam kurš savu naudu Swedbank noguldījis nebija, var šķist nesaprotama šī panika ap naudas izņemšanu. Cilvēkam kurš ir noguldījis savu naudu, bet netic baumām - situācija var likties smieklīga. Taču kādēļ - tici tam ko cilvēki apkārt runā, vai nē - kādēļ noteikti cilvēku sugas pārstāvji atsakās meklēt iemeslus šo sabiedēto cilvēku rīcībai? Vēl svarīgāk - kādēļ šie iemesli tiek uzskatīti par smieklīgiem? Kādēļ jāapmētā cilvēki ar nievājošiem skatieniem un ņirgām? Sāpīgi, taču arī fakts - runa šeit nav tikai par, kā tautā mēdz teikt, "vienkāršajiem ļautiņiem", bet arī par sabiedrības krējumu, par tiem, kuriem būtu jārāda priekšzīme. Ļoti vēlējos šeit ielikt rakstu no tvnet.lv taču diemžēl nevaru to šobrīd vairs atrast - raksts bija briesmīgs priekšraksts - kā kaunināt cilvēkus, kuri censdamies nosargāt savus naudas līdzekļus devās uz bankomātiem izņemt naudu. Šis raksts patieši mani satrieca ar to - ka cilvēks ko sauc par ekspertu - varēja atļauties pelt tos, kuri tikai vēlējās būt pilnīgi droši ka viņus nekas neapdraud.

Te nu kļūst skaidras šīs divas nostādnes - cilvēki, kuri baidījāss par savu naudu un cilvēki kuri bija atraduši kādu par ko paņirgāties! Var jau teikt - es dramatizēju, kāds varbūt iebildīs - bet tu taču pats toreiz man to jociņu par Swedbank stāstīji - taču ir atšķirība - kāds nolūks ir šim jokam, kādai manai piezīmei, vai skaļi paustai pārliecībai, secinājumam?

Iespējams, tieši vārds "nolūks" - ir atslēgas vārds šai problēmai. Ja tava joka nolūks bija izrādīt savu pārākumu, savas (absolūti subjektīvās, caur sava prāta prizmu izlaistās, paša nepieciešamībai modelētās) zināšanas, tad iespējams - ir vērts apdomāt savu rīcību no visiem iespējamajiem morāles, ētikas un psiholoģijas skatu punktiem.

Mans jautājums paliek atklāts - kādēļ cilvēki nostājas viens pret otru šādos gadījumos, kādēļ mēs pazemojam viens otru brīžos, kad būtu nepieciešama iedrošināšana? Kas rada šo sabiedrības plaisu?
Kādēļ cilvēki nevēlas izprast citus cilvēkus un vinu iemeslus? Ne tikai izprast, bet arī pieņemt tos? Un visbeidzot - vai šis ir viens gadījums, vai arī atbalss milzu dārdoņai ko rada sadrumstalotas un nesatabilas sabiedrības gāšanās?

Testa ziņa 2

Mazliet pieslīpējam vis kaut ko - testa ziņa nr. 2 respektīvi!!
http://www.youtube.com/watch?v=dQw4w9WgXcQ
vēl aizvien superīgs links kuram tev obligāti jāseko!