Kādu neilgu laiciņu atpakaļ, vai visi Latvijas ļautiņi sastājās rindās pie Swedbankas bankomātiem lai godīgi izņemtu laukā sevis sapelnīto naudiņu. Tādu cilvēku bija daudz un viņi visi to darīja tāpēc, ka bija paklīdusi ziņa par šīs bankas iespējamo sabrukšanu/bankrotēšanu/pilnīgu iznīcību/[ievietojiet Jūs visbiedējošāko variantu šeit]. Nenoliegšu - arī es drošības pēc iestājos rindā - muļķīgi jau sanāk: domāt ka tās ir tikai baumas un tomēr pievienoties psihozei. Taču vēl muļķīgāk, manuprāt, būtu redzēt kā nogāžas šāds finanšu milzis un kost pirkstos apzinoties, ka varēji taču pats par sevi parūpēties.
Tad nu - pie bankomāta, smiedamies, ņemot laukā naudu, nolēmu - būs jāpaskatās cik drīz tad šī visa jezga pazudīs no avīžu pirmajām lapām, raidījumiem un cilvēku prātiem.
Redz, nebija jāgaida nemaz tik ilgi! Šodien patiešām nevienu vairs neinteresē tas - kas tad īsti ap to swedbank notiek. Jā - ir vēl pāris rakstiņi financenet.lv, kā piemēram šis http://www.financenet.lv/viedokli/404104-mancinskis_liela_dala_iznemtas_naudas_atgriezusies_swedbank , redzat - naudiņa atgriezusies Swedbank un viss kārtībā. Taču ne jau tas ir tas interesantākais visā šajā epopejā ap mūsu naudas sargātājiem! Interesantākais ir tas - kā uz šo visu reaģēja sabiedrība kopumā. Un te nu man jāsaka - šeit gan viss nav kārtībā. Taču diemžēl arī tas nevienu neuztrauc - tad nu nekas man cits neatliek, kā vien pašam izteikt savu, neprofesionāļa, vienkārša studenta viedokli.
Par ko tad es īsti runāju? Par tām divām frontēm sabiedrība, kas izveidojās tajās dienās, kad bankomātiem nācās rādīt starp rindiņām rakstīto skumjo paziņojumu: "Naudiņas šodien vairāk nebūs! :(". Bankai - to dienu notikumi, bija sīkums. Tiem kuri izplatīja šīs baumas - sods, visticamāk, būs mērens - ja vispār būs, protams. Taču veids kā sabiedrība sašķēlās un norēja savus līdzcilvēkus, kuri pamatotu, vai nepamatotu iemeslu dēļ nolēma izņemt savus noguldījumus no bankām, bija visnotaļ zemisks.
Šis tad nu ir tas īsti patiesais iemesls, kādēļ, man tik ļoti nepatīk sabiedrība kā tāda - lielākā tās daļa nedomā par saviem līdzcilvēkiem. Šī tad nu ir tā tēma, ko vēlos apspriest! Kādēļ - brīdī, kad kāda daļa sabiedrības jūtas apdraudēta (un šajā gadījumā tā bija ļoti ievērojama daļa), kādēļ šo brīdi izmanto noteikti indivīdi, lai demonstrētu savu "gudrību", savu viszināšanu? Saprotams - cilvēkam kurš savu naudu Swedbank noguldījis nebija, var šķist nesaprotama šī panika ap naudas izņemšanu. Cilvēkam kurš ir noguldījis savu naudu, bet netic baumām - situācija var likties smieklīga. Taču kādēļ - tici tam ko cilvēki apkārt runā, vai nē - kādēļ noteikti cilvēku sugas pārstāvji atsakās meklēt iemeslus šo sabiedēto cilvēku rīcībai? Vēl svarīgāk - kādēļ šie iemesli tiek uzskatīti par smieklīgiem? Kādēļ jāapmētā cilvēki ar nievājošiem skatieniem un ņirgām? Sāpīgi, taču arī fakts - runa šeit nav tikai par, kā tautā mēdz teikt, "vienkāršajiem ļautiņiem", bet arī par sabiedrības krējumu, par tiem, kuriem būtu jārāda priekšzīme. Ļoti vēlējos šeit ielikt rakstu no tvnet.lv taču diemžēl nevaru to šobrīd vairs atrast - raksts bija briesmīgs priekšraksts - kā kaunināt cilvēkus, kuri censdamies nosargāt savus naudas līdzekļus devās uz bankomātiem izņemt naudu. Šis raksts patieši mani satrieca ar to - ka cilvēks ko sauc par ekspertu - varēja atļauties pelt tos, kuri tikai vēlējās būt pilnīgi droši ka viņus nekas neapdraud.
Te nu kļūst skaidras šīs divas nostādnes - cilvēki, kuri baidījāss par savu naudu un cilvēki kuri bija atraduši kādu par ko paņirgāties! Var jau teikt - es dramatizēju, kāds varbūt iebildīs - bet tu taču pats toreiz man to jociņu par Swedbank stāstīji - taču ir atšķirība - kāds nolūks ir šim jokam, kādai manai piezīmei, vai skaļi paustai pārliecībai, secinājumam?
Iespējams, tieši vārds "nolūks" - ir atslēgas vārds šai problēmai. Ja tava joka nolūks bija izrādīt savu pārākumu, savas (absolūti subjektīvās, caur sava prāta prizmu izlaistās, paša nepieciešamībai modelētās) zināšanas, tad iespējams - ir vērts apdomāt savu rīcību no visiem iespējamajiem morāles, ētikas un psiholoģijas skatu punktiem.
Mans jautājums paliek atklāts - kādēļ cilvēki nostājas viens pret otru šādos gadījumos, kādēļ mēs pazemojam viens otru brīžos, kad būtu nepieciešama iedrošināšana? Kas rada šo sabiedrības plaisu?
Kādēļ cilvēki nevēlas izprast citus cilvēkus un vinu iemeslus? Ne tikai izprast, bet arī pieņemt tos? Un visbeidzot - vai šis ir viens gadījums, vai arī atbalss milzu dārdoņai ko rada sadrumstalotas un nesatabilas sabiedrības gāšanās?
Pilnīgi piekrītu, ka cilvēki necenšas iedziļināties iemeslos citu cilvēku rīcībai. Jocīgi, bet liekas, ka rietumos cilvēki ir vairāk iejūtīgi. Nesaprotu kāpēc Latvijā tā nevarētu būt. Droši vien tas ir saistīts ar vēsturi, varbūt tas pats iemesls, kāpēc latvieši pērk nejēdzīgi dārgus auto un citas lietas statusa apliecināšanai.
AtbildētDzēstpar tēmu: http://miljons.com/lv/13713
AtbildētDzēst